Agrā pirmdienas rītā pie Centrāltirgus Rīgā es satiku savus pirmos ceļabiedrus- Latvijas delegāciju. Dalībniekus iepriekš nebiju satikusi, pārējie Latvijas pārstāvji bija no Rūjienas, Ogresgala, Rīgas, Skrīveriem, Valmieras un Vecpiebalgas. Ātri vien visi sadraudzējāmies un kļuvām kā viena ģimene. Kopā ar Lietuvas, Igaunijas un Japānas delegāciju mēs mērķtiecīgi divas dienas ar autobusu devāmies uz mūsu galamērķi Dampu.

Pirmajā vakarā visi projekta dalībnieki tika iepazīstināti ar galveno projekta mērķi – Baltijas jūras un tās apskaloto valstu vides uzlabošanu un UNESCO Pasaules mantojuma saglabāšanu. Skolēni bija sabraukuši no visām Baltijas jūras valstīm – Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Polijas, Vācijas, Dānijas, Zviedrijas, Somijas un Krievijas. Bet, kā jau minēju, bija arī Japānas delegācija un pārstāvji no Dienvidkorejas un pat Jaunzēlandes, lai dalītos savā pieredzē par vides problēmām un kā to risinājumiem.

Trešdienas rītā pēc gardām brokastīm visi projekta dalībnieki devās uz rīta tikšanos, lai sadalītos internacionālās darba grupās. Pavisam kopā bija 13 darba grupas. Manas izvēlētās darba grupas tēma bija bērnu uzmanības pievēršana UNESCO Pasaules mantojuma vietām. Manā darba grupā bija dalībnieki no Vācijas, Somijas, Dānijas un Japānas. Mūsu uzdevums bija izveidot bērnu ieinteresējošu stāstu par kādu no UNESCO Pasaules mantojuma apskates vietām, kas vēlāk tiks izvietota bērnu izglītojošā mājaslapā “Life is Jippie!” kā spēlīte. Mūsu gadījumā tā bija Laponian Area Zviedrijā, kur transportlīdzekļu dēļ tiek apdraudētas ziemeļbriežu mitināšanās vietas. Visi kopā uzrakstījām stāstu par ziemeļbriežu it kā  mistisku pazušanu, kur tika iesaistīti gan labie , gan ļaunie tēli. Darba grupas vadītāja atzinīgi novērtēja mūsu darbu un atzina, ka iespējams nākotnē mēs savu kopīgi veidoto stāstu varēsim redzēt internetā.

Nākamajā rītā kopā ar savu darba grupu devos uz Vācijas pilsētu  Lübeck. Pavadījām ceļā divas stundas, kuras nemanot pagāja, tērzējot ar somu, vācieti un jāpānieti. Mūsu pirmā apskates vieta bija “Grāmatu pirāti” organizācijas ēka. Šī organizācija vieno visus, kuriem patīk lasīt un rakstīt stāstus. Galvenais mērķis ir mājaslapa, kurā tiek rakstīti stāsti vairāk nekā 1000 valodās, lai katrs bērns varētu lasīt savā dzimtajā valodā. Pēc ļoti iedvesmojošas stundas grāmatu mīļotāju ēkā sekoja ekskursija par Lübeck vecpilsētu gida pavadībā. Gids aizveda mūs uz populārākajām apskates vietām, kā arī sniedza plašu un interesantu stāstījumu par pilsētas vēsturi. Atgriežoties Dampā, nebija laika īsti atpūsties no ceļa, kad jau bija jāgatavojas kultūras vakaram, kurā katra valsts prezentēja sevi . Daži dejoja, daži dziedāja.  Japāņi mācīja rakstīt savā valodā, bet mēs, latvieši, bijām izveidojuši prezentāciju par latviešu gardumiem, kur brīvprātīgie mēģināja izrunāt to nosaukumus un nogaršoja latviešu saldumus.

Pēdējās dienas rītā katra darba grupa prezentēja savu darbu un katrs varēja apskatīt, ko citi projekta dalībnieki ir izdarījuši. Vēl pēdējās sarunas un apskāvieni, kad jau atkal bija jāsēžas autobusā un jādodas mājup.

Kopumā ļoti atzinīgi novērtēju šo konferenci. Iegūtas ir jaunas zināšanas, jauni draugi no dažādām pasaules vietām, uzlabotas angļu valodas zināšanas, kā arī iegūta  ļoti neizmērojamā pieredze, jo pirmo reizi piedalījos projektā, kurā nevienu nepazinu.  Es vēlos teikt lielu paldies direktorei Guntai Vīdnerei un skolotājai Vikai Vasiļevskai, kuras deva man šo iespēju piedalīties konferencē, kā arī Aizputes novada pašvaldībai par finansiālo atbalstu ceļa un naktsmītņu nodrošināšanai.

Laura Alise Liepiņa, Aizputes vidusskolas 12.klases skolniece